Runājošā deja apvieno abu iepriekšējo triloģijas daļu tēmas un idejas. Tā sākas tik pat spēji un bez ievada kā abas iepriekšējās - mākslinieki iznāk uz skatuves un nevainīgām izteiksmēm sejās uzsāk īstu vārdu dueli, izdziedot un izrunājot skaņas nepārspējamās ritma intonācijās. Tāpat kā pārējās triloģijas daļās, arī šeit Barouzs un Fardžions turpina pārsteigt ar nebeidzamu izdomu. Mirkļos, kad šķiet, ka viņu spēles noteikumi ir skaidri, viņi izpilda kaut ko pilnīgi negaidītu un metas gluži citā virzienā, saglabājot nemainīgi pieklājīgās sejas izteiksmes.
Izrādē Runājošā deja mūziķis un horeogrāfs vairāk izmanto katrs savu profesionālo pieredzi, apliecinot sevi kā spožus izpildītājus. Tomēr, iespējams, tieši abu savstarpējās attiecības ir izrādes lielākā vērtība. No viņiem strāvo šarmants elegances, dzīvesprieka un senu draugu savstarpējas izpratnes siltums, ar kuru viņi ātri vien aplipina arī skatītājus. Necenšoties būt komiski, viņi ir viens no smieklīgākajiem pāriem, kāds vien iedomājams uz skatuves.
Runājošā deja (2006) ir noslēdzošā daļa Džontana Barouza un Mateo Fardžiona izrāžu triloģijā, kurā ietilpst arī Duets sēdus (2002) un Klusā deja (2005). Šīs trīs miniatūrās izrādes poētiski ir nodēvētas par "klusuma skaņas un kustības mūzikas triloģiju". Tās vieno abu mākslinieku - horeogrāfa un komponista - aizraušanās ar ritma izpēti. Katra triloģijas daļa formāli ir nākamais solis izpētē, taču tās var pilnībā uztvert arī kā atsevišķas izrādes.
Skatītājs var brīvi izvēlēties skatīties vienu vai vairākas triloģijas daļas, ja vien pēc vienas izrādes noskatīšanās spēj pretoties vēlmei redzēt arī pārējās.
Runājošā deja (2006) ir noslēdzošā daļa Džontana Barouza un Mateo Fardžiona izrāžu triloģijā, kurā ietilpst arī Duets sēdus (2002) un Klusā deja (2005). Šīs trīs miniatūrās izrādes poētiski ir nodēvētas par "klusuma skaņas un kustības mūzikas triloģiju". Tās vieno abu mākslinieku - horeogrāfa un komponista - aizraušanās ar ritma izpēti. Katra triloģijas daļa formāli ir nākamais solis izpētē, taču tās var pilnībā uztvert arī kā atsevišķas izrādes.
Skatītājs var brīvi izvēlēties skatīties vienu vai vairākas triloģijas daļas, ja vien pēc vienas izrādes noskatīšanās spēj pretoties vēlmei redzēt arī pārējās.