Lai gan izrāde ilgst 5 stundas un pilnīgi „legāli” ir to pamest, apmeklēt bāru un atgriezties, tomēr pamest zāli nemaz negribas, jo žēl palaist garām kādu negaidītu sižeta pavērsienu, ko rada aktieru saspēle ar skatītājiem. Līdzīgi kā pagājušā gadā skatītā Gob Squad izrāde „Super Night Shot”, arī šī fascinē ar sižeta neprognozējamību, kurš veidojas vakara gaitā saspēlē ar skatītājiem, kā arī ar aktieru spēju reaģēt un asprātīgi risināt pasviestās tēmas. Teju jebkurš stāsts (par astronautiem uz Mēness, par saviesīgām ģimenes vakariņām, pat mūzikas videoklips) var tikt uzburts nomainot tikai apģērbu un aksesuārus, bet nepametot istabiņu. Lai gan patiesībā Gob Squad izrādes tehniski droši vien ir samērā sarežģīti realizējamas (tiešraides no četrām kamerām, kuras vada paši aktieri, nosacīta režija uz vietas, izvēloties katrā brīdī svarīgāko no četriem attēliem un pieklusinot pārējos, dziesmu sinhronizācija u.t.t), tomēr rodas iespaids, ka labai izrādei pietiek tikai izdomu, humoru un aktiermeistarību.
Pārmaiņas pēc ir tik patīkami skatīties mākslu, kas neprasa sarežģītu kodu un simbolu struktūras šifrēšanu un teorētiskas priekšzināšanas un kas ļauj vienkārši smieties par asprātību, neslēptu un apzinātu muļķošanos. Izrādes kodi ir visiem labi atpazīstami masu un popkultūras elementi – rokzvaigznes vai raksturīgi sabiedrības tipāži, kā piem. „party girl” vai biznesmenis, sieviešu un stila žurnāli.
Šķiet, vakardienas izrādes favorīts, bija Bastians, kurš ne tikai atklāja pārsteidzošas lietas par viesnīcas istabiņas aprīkojumu, bet arī, uzzinājis ka skatītāju telefona klausuli pacēlusī Elīna, studē kinorežiju, visu vakaru neatlaidīgi centās iegūt galveno lomu Elīnas filmā attīstot dramatisku stāstu par astronautu geju mīlas pāri.
Tomēr izrāde nav tikai jestrs jandāliņš, tās ritms tiek veiksmīgi mainīts – saspēli ar skatītājiem nomaina muzikāla pauze, kurā visi četros televizoros vērojamie viesnīcas iemītnieki pārsteidzoši sinhroni un precīzi izpilda kādu itin labi atpazīstamu dziesmu vai arī iegrimst nopietnās pārdomās, ļaujot izjust svešas lielpilsētas raisīto vientulību. Tāpat arī lieliskā ģimenes vakariņu aina, kurā katrs no aktieriem savā istabas numuriņā izmantojot minibāra krājumus, uzklājis nelielu pusdienu galdu un tēlo vienu no Sāras māsām vai brāļiem noslēdzās ar itin nopietnām pārdomām par sarunu un sapratnes trūkumu.
Komentāri (1)
-
1. Zigmārs @ 2007.09.28 19:00, teica:Lieliska izrāde. Brīžiem gan pārņem tāda kā maza nožēla, ka visiem skatītājiem nav lieliska angļu valoda, kas ļautu ieslēgties spēlē par visiem 120% - esmu pārliecināts, ja tāda būtu, tad šie dialogi iespējamie scenāriju pavērsieni būtu tik spēcīgi, ka no kājām nogāztu. Lielisks darbs, tiešām.