Apsēdieties pirmajā rindā. Skatieties. Kā reiz. Kā kādreiz. Kad jūsu bērni, vai varbūt jūs paši spēlējāties. Pilnīgā klusumā un pilnā nopietnībā. Ar akmentiņiem un pērlītēm, ar kečupu un matu laku, ar kastaņiem un lapām, ar diedziņiem un stikla dārgakmeņiem, ar visu, kas pie rokas un visu, kas galvā. Kā reiz. Kā kādreiz, kad vēl bija ko teikt. Kad bija par ko runāt un ko stāstīt, kad pasaule bija jauna un pilna ar pasakām. Kad brīnumiem nevajadzēja daudz. Pietika ar sauju sudraba putekļu. Pilnīgā klusumā un pilnā nopietnībā.
Apsēdieties pirmajā rindā. Skatieties. Kā Krota Jūraka izved pastaigā dinozaurus. Mazus mazītiņus. Nu labi, nevis pastaigā, bet pasakā. Cauri suku mežam, uz zaļās lidojošās lupatas, pāri pudeļu vaļņiem, cauri plakātu tuneļiem. Skatieties un atcerieties stāstus, kuros jūs bijāt princeses un trešie tēva dēli, kuros jūs gājat tur nezinkur pēc tā - nezinkā. Ar pūķu asinīm nošķiedušies un maizes kumosu kabatā, lai satiktu briesmas un laimi par kuru pēc pasakas beigām nerunā. „Nav liela māksla pārvērsties par lielām lietām, bet runā, ka jūs esot varens burvis, kas spēj pārvērsties par peli,“ teica viltīgais Runcis Zābakos kādam, kuru vajadzēja nogalināt. Krota Jurāka ar mazām lietām mierīgi ņem un nogalina tos, kuriem nav pacietības spēlēties. Tie aiziet projām nesagaidījuši pasakas beigas un man viņu mazliet žēl. Daži aizmieg, bet to šajā gadījumā es uzskatu par performances veiksmi. Pasakas jau tāpēc arī stāsta, lai izrautos no ikdienišķā stāvokļa un pārceltos citā – daudz aizraujošākā. Pēc izrādes kāds saka, ka jaunā dejotāja un māksliniece spēlējoties ar mazām lietām līdzīgi, kā Ņekrošus ar lielajām. Var jau būt. Es saku, ka viņa vienkārši spēlējas. Tā, kā to dara cilvēki, kuri vēl nav iemācījušies spēlēt. Un labi, ka tā.
Komentāri (2)
-
1. Zeltene @ 2007.09.24 01:42, teica:Un tiem, kas apsēdās nevis pirmajā rindā, bet trešajā vai ceturtajā, vai piektajā??? Tiem netika gandrīz nekā no sāls bēršanas mazos trauciņos, dinozauru pastaigām un vēl sazin ko..
Provocējoša izrāde, spēle, spēlēšanās ar skatītāju, kāds nosmējās līdz asarām, kāds jutās līdz sirds dziļumiem aizkaitināts...Ne visiem patiks. -
2. hr @ 2007.09.25 23:03, teica:taisnība jau. bet man patiešām patika. tāda sagaršošana.
it kā nedaudz pašmērķīga tā spēle ar formām un pasniegšanas veidiem, bet tomēr dzīva un ārprātā sirsnīga.












