septembris

diskusijas

  • piektdiena, 05.10
    Normunds Naumanis
    Nāve kā politika
    Šokējoša žurnālistika un aktuāla publicistika, pārvērsta mākslas tēlos — tā varētu nosaukt divus spilgtus šī rudens teātra piedzīvojumus, ko piedāvāja mūsu reģiona galvenie starptautiskie teātra festivāli Homo Novus (Rīgā) un Sirenos (Viļņā).
  • piektdiena, 05.10
    Ieva Zole
    par divām festivāla Homo Novus izrādēm
    Ja es spētu īstenot visas glupības, ko fantazēju, mana dzīve būtu nesalīdzināmi labāka
  • piektdiena, 05.10
    Toms Treibergs
    Smagi, bet skaisti
    Valmieriešu veikumam piemīt stipra pēcgarša, pietiekama, lai būtu vērts mērot ceļu uz Vidzemi
  • piektdiena, 05.10
    Анна ГОРСКАЯ, Майя ВЕЙДЕ
    Homo Novus. Счет 3:2 в нашу пользу
    Hынешний фестиваль нового театра Homo Novus, прошедший в Риге с 19 по 29 сентября, принес несколько крупных разочарований, но все равно прошел на ура. Потому что откровений на нем было больше. Мы написали отчет о наиболее ярких моментах фестиваля — узнавайте, вспоминайте, радуйтесь, что в Риге бывает так интересно.
  • piektdiena, 05.10
    Dita Eglīte
    Britu humors un igauņu brīvība
    Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību tiem Homo novus pasākumiem, kuros būtiska ir dejas un horeogrāfu klātbūtne.
  • pirmdiena, 01.10
    Krista Burāne
    Klusā deja
    Liekas, ka no visām Homo Novusa piedāvātajām izrādēm Džonatana Barouza un Mateo Fardžiona darbi ir vistuvāk cilvēka radošajai būtībai, aizmirstot par viņa sociālo statusu, psiholoģiju vai dzīvniecisko dabu.
  • piektdiena, 28.09
    Agnese Lūse
    Palīdzi man izturēt šo nakti
    Pārmaiņas pēc ir tik patīkami skatīties mākslu, kas neprasa sarežģītu kodu un simbolu struktūras šifrēšanu un teorētiskas priekšzināšanas, un kas ļauj vienkārši smieties par asprātību, neslēptu un apzinātu muļķošanos.
  • piektdiena, 28.09
    Orests Silabriedis
    Duets sēdus
    No pirmās līdz pēdējai kustībai šis priekšnesums ir mūzika. Turklāt gudri veidota, polifoniski smalka, impulsu saspēlēm bagāta, līdzsvarā starp nejaušo un izstrādāto.
  • trešdiena, 26.09
    Ieva Priediena
    BR.#04 BRISELE
    Tā ir izrāde, kuru brīžiem pat grūti skatīties, bet noteikti jāredz. Kaut vai lai pārbaudītu savas robežas…
  • otrdiena, 25.09
    Sergejs Timofejevs
    Tikšanās telpa
    Man vienmēr ir patikusi Upīša pasāža . Daudzus gadus šeit dzīvoja mani draugi, bet es netālu strādāju un reizēm iegāju kādā no vietējām kafejnīcām uzkost vai iedzert kādu tasi kafijas .
  • otrdiena, 25.09
    Edīte Tišheizere
    Silts septembra vakars
    Vakars ir brīnišķīgs. Deviņi. Upīša pasāža. Man patīk...
  • pirmdiena, 24.09
    Krista Burāne
    Par smēķēšanu
    Lekciju viņš nospēlē lieliski un es jūtos kā studente, kura sēž auditorijā ar advancētu, savu priekšmetu mīlošu pasniedzēju „pie tāfeles“.
  • svētdiena, 23.09
    Krista Burāne
    Reiz bija
    Pēc izrādes kāds saka, ka jaunā dejotāja un māksliniece spēlējoties ar mazām lietām līdzīgi, kā Ņekrošus ar lielajām.
  • svētdiena, 23.09
    Vilnis Vējš
    Meklējot pazudušo darbinieku
    Tomēr es nebeidzu brīnīties – kā šis vairāk nekā stundu garais nenozīmīguma kāpinājums tomēr savādā kārtā man likās bēdīgs?
  • piektdiena, 21.09
    Ieva Zole
    Spiegel im Spiegel
    Tik reti šodienas teātrī, ar dzelžainu precizitāti izvēloties ķieģeļus, no kuriem būvēt izrādi, izdodas radīt tādu izrādes “celtni”, kas neatstāj vienaldzīgu un pēc kuras negribas tā vienkārši doties mājās.
  • ceturtdiena, 20.09
    Baņuta Rubesa
    Septiņas pārdomas
    HOMO NOVUS atklāj 7. Festivālu ar drosmi. Septiņas pārdomas.
  • otrdiena, 18.09
    Ilze Rudzīte
    Saruna ar izrādes Dienu putas režisoru Florianu fon Hoermanu
    Mēs aicinām publiku piedalīties kolektīvā sapnī. Sapnis vienmēr ir dažādu gadījuma rakstura stāstu sajaukums, tomēr īsti nav skaidrs, kuri no tiem ir reāli.
  • pirmdiena, 20.08
    Gundega Laiviņa
    Gaidām festivālu un jūsu atmiņas!
    Meklējam zīdainīti ar baltu ādas krāsu Romeo Kasteluči izrādes BR.#04 Brisele pirmajai ainai, pārbūvējam Upīša Pasāžu...
Cube-Media

 

Duets sēdus

28. septembris, 2007
Orests Silabriedis

Par mūziku bez skaņas, manuprāt, sapņojuši daudzi. Hrestomātiskais piemērs, protams, ir Džona Keidža 1952. gadā komponētais trīsdaļīgais skaņdarbs 4’33” – šo laika nogriezni vēlēts jebkāda instrumenta spēlētājam pavadīt uz skatuves klusējot, proti, neko nedarot. Par britu duetu nevarētu teikt, ka viņi pavada laiku, neko nedarot, taču fakts, ka viņu rosība ir tik ārkārtīgi muzikāla, liek domāt, ka viņi savā ziņā ir Keidža un domubiedru sekotāji. No pirmās līdz pēdējai kustībai šis priekšnesums ir mūzika. Turklāt gudri veidota, polifoniski smalka, impulsu saspēlēm bagāta, līdzsvarā starp nejaušo un izstrādāto. Vienubrīd liekas, ka tā varētu būt Arvo Perta partitūra – abu britu darbības un ne-darbības ritms līdzīgs Perta skaņdarbu dziļdomīgo paužu mijai ar vētrainajiem kāpieniem pa kvintakorda skaņu un citu zvaniņveida pasāžu kāpnēm. Tomēr drīz vien šis iespaids pāriet, jo negribas salīdzināt vairs ne ar ko – tik spilgts un vienreizējs ir abu ironisko un vienlaikus bērnišķīgi aizrautīgo vīru duets. Gandrīz visu izrādes laiku nāk smiekli. Slava Radītājam, neesmu gluži vienīgais, jo ķiķināšana atskan arī no dažām citām rindām. Tomēr visā visumā publika ir ļoti nopietna, koncentrējusies (starp citu, neviens neklepo). Mazliet neērti smieties. Šķiet, ka abiem vīriem uz skatuves nebūtu iebildumu drusku saspēlēties arī ar zālē sēdošajiem, ne tikai vienam ar otru. Ja vaicātu, nu un kas tur smieklīgs, nevarētu atbildēt. Tas ir mūžam neatbildamais jautājums par jūtu frekvencēm vai citiem viļņiem, kas vai nu saista tevi ar konkrēto cilvēku (materiālu, mākslas darbu) un viņa pasaules uzskatu vai nesaista. Pēc „Briseles” šo rindu autoram bija skaidrs, ka ar Kasteluči saruna neiznāktu – tik vienaldzīgu iespaidu atstāja viņa auksti daiļais vēstījums. Ar abiem britiem jūtos mūžību pazīstams, pat nepārmijis ne vārda. Un kas svarīgi – šī izrāde tiklab iederas gan teātra, gan mūzikas, gan dejas festivālā. Brīnišķīgs bezžanra paraugs. Mūziku katrs var pievienot pēc garšas.

 

Komentāri (10)

  • 1. Laima @ 2007.09.28 14:59, teica:
    Izrāde- fantastiska!! Bez mūzikas. Tikai 2 krēsli, divi cilvēki un kustības.
    Manuprāt, puse zālē sēdošo cilvēku no saviļņojuma, sajūsmas un humora apraudājās. Es tai skaitā. Apbrīnojami. :)
  • 2. Krista Burāne @ 2007.09.28 15:20, teica:
    Patiešām lielisks pretpols destruktīvajam Kasteluči - dzīvs, silts un radoš. Pats brīnumainākais atklājums, ka mūzika sāk skanēt no klusuma, roku vēdām un smiekliem, ka iekšējā dzirde atveras, lai nospēlētu kustības partitūru.

    :) Vēl šodien gribas smaidīt un gaidīt vakaru ar Kluso deju.

  • 3. Krista Burāne @ 2007.10.01 11:46, teica:
    Pēc Klusās dejas noskatīšanās ilgi domāju, kas tieši man patīk Džonatana Barouza un Mateo Fardžiona duetos. Asprātība? Vieglums? Atbrīvotība? Nenopietnība par spīti sviedriem? Smieklu dzimšana no nekā? Ja par „neko“ uzskata mirklīgus acu skatienus, kustības un ritma meistariem izrādes laikā „sarunājoties“ par to, kas notiek uz skatuves un skatītāju zālē. Jūtīgums ar kādu komponists un dejotājs reaģē viens uz otru un pārējiem izrādes dalībniekiem, kuri turpat blakus skatuvei, smejās, klepo, raud, neizslēdz mobilos telefonus vai čukstus apspriež aktieru bikšu piegriezumu? Visticamāk, ka tas viss kopā un vēl dažas vārdos netveramas lietas.
    Tomēr visvairāk mani iepriecina viņu spēja nemoralizēt, bet atklāt kustības, skaņas, ritma brīnumus vienlaikus gan abstrakti, gan ļoti personiski. Neapšaubāmi, ka abas jau redzētās dueta izrādes ir nopietni cilvēka ķermeniskās un sajūtu dabas pētījumi, kas ar minimāliem līdzekļiem spilgti demonstrē to, kā darbojas mūsu redze, dzirde, tauste, jā…arī garša un oža. Turklāt nevis tikai aprakstot to un definējot uz skatuves, bet „iedarbinot“ pēc pilnas programmas arī skatītāju zālē sēdošajos, pārvēršot tos no vienkāršiem vērotājiem par aktīviem līdzdalībniekiem. Rezultātā patiešām notiek tas, ko varētu saukt par brīnumu – ir iespējams saklausīt nedzirdamu mūziku, kura tiek spēlēta „Duetā sēdus“, un ieraudzīt neredzamu kustību notikumus „Klusajā dejā“.
    Liekas, ka no visām Homo Novusa piedāvātajām izrādēm Džonatana Barouza un Mateo Fardžiona darbi ir vistuvāk cilvēka radošajai būtībai, aizmirstot par viņa sociālo statusu, psiholoģiju vai dzīvniecisko dabu. Apvienojoties komponista un dejotāja asajiem prātiem un emocionālajai atvērtībai, tiek dzemdināts tīras iztēles lauks, kurā skatītājiem ir dota iespēja darīt pilnīgi visu, ko viņi tajā brīdī vēlas. Paldies viņiem par to.
    Lūk, tad nu šīs trešās rindkopas beigās arī izdomāju, ka "Klusā deja" ir lielisks iztēles brīvības demonstrējums, kura laikā neviens nevienu necenšas sagruzīt, bet gluži pretēji - dod spēku priekam. Tam, kurš rodas radīšanas laikā.
  • 4. Britt @ 2014.07.24 15:12, teica:
    Very informative posts, glad I found this site. Thanks!
    Britt http://upsetapex9532.drupalgardens.com/content/strategies-shoe-inserts
  • 5. Randolph @ 2014.08.13 10:32, teica:
    Fantastic post however , I was wanting to know if you could write a litte more on this topic? I’d be very grateful if you could elaborate a little bit more. Many thanks!
    Randolph http://chatlottelifter.infored.mx/blog_41429_Technology-And-Shoe-Lifts.html
  • 6. Stevie @ 2016.05.20 15:54, teica:
    Great stffu, you helped me out so much!
  • 7. Gabrielle @ 2016.05.21 04:29, teica:
    I thank you humbly for <a href="http://sgxfynqehw.com">shrnaig</a> your wisdom JJWY
  • 8. January @ 2016.05.21 20:05, teica:
    It's like you're on a misosin to save me time and money! http://wqfhbwdj.com [url=http://phqrctbt.com]phqrctbt[/url] [link=http://hcbyvmlioa.com]hcbyvmlioa[/link]
  • 9. Caelyn @ 2016.05.22 05:59, teica:
    That hits the target <a href="http://bjljxacea.com">pecetrfly.</a> Thanks!
  • 10. Kristy @ 2016.05.24 06:50, teica:
    Your story was really inviamrtofe, thanks! http://iuhwdo.com [url=http://fqirayez.com]fqirayez[/url] [link=http://rcwtzfjjwf.com]rcwtzfjjwf[/link]