septembris

diskusijas

  • piektdiena, 05.10
    Normunds Naumanis
    Nāve kā politika
    Šokējoša žurnālistika un aktuāla publicistika, pārvērsta mākslas tēlos — tā varētu nosaukt divus spilgtus šī rudens teātra piedzīvojumus, ko piedāvāja mūsu reģiona galvenie starptautiskie teātra festivāli Homo Novus (Rīgā) un Sirenos (Viļņā).
  • piektdiena, 05.10
    Ieva Zole
    par divām festivāla Homo Novus izrādēm
    Ja es spētu īstenot visas glupības, ko fantazēju, mana dzīve būtu nesalīdzināmi labāka
  • piektdiena, 05.10
    Toms Treibergs
    Smagi, bet skaisti
    Valmieriešu veikumam piemīt stipra pēcgarša, pietiekama, lai būtu vērts mērot ceļu uz Vidzemi
  • piektdiena, 05.10
    Анна ГОРСКАЯ, Майя ВЕЙДЕ
    Homo Novus. Счет 3:2 в нашу пользу
    Hынешний фестиваль нового театра Homo Novus, прошедший в Риге с 19 по 29 сентября, принес несколько крупных разочарований, но все равно прошел на ура. Потому что откровений на нем было больше. Мы написали отчет о наиболее ярких моментах фестиваля — узнавайте, вспоминайте, радуйтесь, что в Риге бывает так интересно.
  • piektdiena, 05.10
    Dita Eglīte
    Britu humors un igauņu brīvība
    Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību tiem Homo novus pasākumiem, kuros būtiska ir dejas un horeogrāfu klātbūtne.
  • pirmdiena, 01.10
    Krista Burāne
    Klusā deja
    Liekas, ka no visām Homo Novusa piedāvātajām izrādēm Džonatana Barouza un Mateo Fardžiona darbi ir vistuvāk cilvēka radošajai būtībai, aizmirstot par viņa sociālo statusu, psiholoģiju vai dzīvniecisko dabu.
  • piektdiena, 28.09
    Agnese Lūse
    Palīdzi man izturēt šo nakti
    Pārmaiņas pēc ir tik patīkami skatīties mākslu, kas neprasa sarežģītu kodu un simbolu struktūras šifrēšanu un teorētiskas priekšzināšanas, un kas ļauj vienkārši smieties par asprātību, neslēptu un apzinātu muļķošanos.
  • piektdiena, 28.09
    Orests Silabriedis
    Duets sēdus
    No pirmās līdz pēdējai kustībai šis priekšnesums ir mūzika. Turklāt gudri veidota, polifoniski smalka, impulsu saspēlēm bagāta, līdzsvarā starp nejaušo un izstrādāto.
  • trešdiena, 26.09
    Ieva Priediena
    BR.#04 BRISELE
    Tā ir izrāde, kuru brīžiem pat grūti skatīties, bet noteikti jāredz. Kaut vai lai pārbaudītu savas robežas…
  • otrdiena, 25.09
    Sergejs Timofejevs
    Tikšanās telpa
    Man vienmēr ir patikusi Upīša pasāža . Daudzus gadus šeit dzīvoja mani draugi, bet es netālu strādāju un reizēm iegāju kādā no vietējām kafejnīcām uzkost vai iedzert kādu tasi kafijas .
  • otrdiena, 25.09
    Edīte Tišheizere
    Silts septembra vakars
    Vakars ir brīnišķīgs. Deviņi. Upīša pasāža. Man patīk...
  • pirmdiena, 24.09
    Krista Burāne
    Par smēķēšanu
    Lekciju viņš nospēlē lieliski un es jūtos kā studente, kura sēž auditorijā ar advancētu, savu priekšmetu mīlošu pasniedzēju „pie tāfeles“.
  • svētdiena, 23.09
    Krista Burāne
    Reiz bija
    Pēc izrādes kāds saka, ka jaunā dejotāja un māksliniece spēlējoties ar mazām lietām līdzīgi, kā Ņekrošus ar lielajām.
  • svētdiena, 23.09
    Vilnis Vējš
    Meklējot pazudušo darbinieku
    Tomēr es nebeidzu brīnīties – kā šis vairāk nekā stundu garais nenozīmīguma kāpinājums tomēr savādā kārtā man likās bēdīgs?
  • piektdiena, 21.09
    Ieva Zole
    Spiegel im Spiegel
    Tik reti šodienas teātrī, ar dzelžainu precizitāti izvēloties ķieģeļus, no kuriem būvēt izrādi, izdodas radīt tādu izrādes “celtni”, kas neatstāj vienaldzīgu un pēc kuras negribas tā vienkārši doties mājās.
  • ceturtdiena, 20.09
    Baņuta Rubesa
    Septiņas pārdomas
    HOMO NOVUS atklāj 7. Festivālu ar drosmi. Septiņas pārdomas.
  • otrdiena, 18.09
    Ilze Rudzīte
    Saruna ar izrādes Dienu putas režisoru Florianu fon Hoermanu
    Mēs aicinām publiku piedalīties kolektīvā sapnī. Sapnis vienmēr ir dažādu gadījuma rakstura stāstu sajaukums, tomēr īsti nav skaidrs, kuri no tiem ir reāli.
  • pirmdiena, 20.08
    Gundega Laiviņa
    Gaidām festivālu un jūsu atmiņas!
    Meklējam zīdainīti ar baltu ādas krāsu Romeo Kasteluči izrādes BR.#04 Brisele pirmajai ainai, pārbūvējam Upīša Pasāžu...
Cube-Media

 

Filmu cikls TRAGEDIA ENDOGONIDIA / filma
Societas Raffaello Sanzio
Režisors Romeo Kasteluči
www.raffaellosanzio.org
  • 24., 25., 26. septembrī 19:00
Kino K.Suns
1h50
Bez teksta
Ieeja bez maksas

Filmu cikls TRAGEDIA ENDOGONIDIA


Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci, 1960) ir itāļu rakstnieks, režisors, scenogrāfs, gaismu, skaņas un kostīmu mākslinieks. Kopā ar kompāniju Socìetas Raffaello Sanzio jeb Svētā Rafaēla sabiedrību Kasteluči ir radījis izrādes, instalācijas, filmas un koncertus, kas uzrunā emocionāli, nevis intelektuāli, un tiek pieskaitīti radikālākajai un pretrunīgākajai gadsimtu mijas mākslas praksei. 

Pēc vairāk nekā divdesmit gadu nerimstošiem meklējumiem Romeo Kasteluči ir radījis jaunu skatuves valodu, kas apšauba teātri, kura pamatā primāri ir literārais teksts. Kasteluči teātri uzskata par absolūto mākslu, kam jāspēj ielauzties cilvēka apziņā (vai zemapziņā) caur visām maņām un uztveres kanāliem. Līdz ar to Socìetas Raffaello Sanzio iestudējumi ir ļoti kompleksi un vizuāli bagāti. To estētikai raksturīga nostaļģiska pievilcība, kas atspoguļo gan rituālu nežēlību, gan svētumu, un rada gluži netveramu satraukumu, kāds, iespējams, pārņemtu tad, ja mums izdotos ielūkoties cilvēces zemapziņas dziļumos. 

Šodien Kasteluči ir sasniedzis savu mērķi un viņa teātris, līdzīgi kā arhitektūra, mūzika, glezniecība vai tēlniecība, ir saprotams it visur pasaulē. Vēl vairāk - šis teātris neatsāj vienaldzīgu nevienu - tas pārsteidz, apbur, sāpina un šokē. Režisors Viesturs Kairišs par Socìetas Raffaello Sanzio ir teicis: „Skatoties šīs teātra brigādes šokējoši maģiskos uzvedumus, vienmēr rodas sajūta, ka tu zemapziņas līmenī pieskaries kādām cilvēkā esošām Eiropas kultūras dzīlēm, kuru saknes ir tik dziļas itāļu kultūras gēnos.”

Pēc studijām Čezenas Lauksaimniecības Institūtā Romeo Kasteluči absolvēja Boloņas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas un glezniecības nodaļu. Divdesmit gadu vecumā viņš debitēja kā teātra režisors un turpmākajos gados veltīja savu laiku gan teātrim, gan glezniecībai. 1981. gadā Itālijas pilsētiņā Čezenā Kasteluči kopā ar māsu Klaudiju Kasteluči (Claudia Castellucci, 1958) un sievu Kjāru Gvidi (Chiara Guidi, 1960) nodibināja kompāniju Socìetas Raffaello Sanzio. Tās nosaukums ir saistīts ar Renesanses mākslinieku Raffaello, kura glezniecība slavina formas perfekciju un pauž nemieru par pasauli, kas zaudē atskaites punktus. Raffaello darbiem raksturīgā dramatiskā spriedze un dinamisms jaušams arī Socìetas Raffaello Sanzio darbos.

Romeo Kasteluči kompānijā ir atbildīgs par iestudējumu režiju, scenogrāfiju, kostīmiem un gaismas dizainu, kā arī grāmatu grafiku un iekārtojumu. Kjāra Gvidi rūpējas par dramaturģisko ritmu, mūziku un skaņu, un vada pie Socìetas Raffaello Sanzio nodibināto Bērnu eksperimentālā teātra skolu (Scoula Sperimentale di Teatro Infantile). Klaudija Kasteluči ir viena no vadošajā kompānijas aktrisēm, viņa strādā arī kā pasniedzēja, māksliniece un dramaturģe un ir viena no Čezenas Ritma un kustības skolas dibinātājām.

Itālijā kompānijas provokatīvais un pretrunīgais darbs izpelnījās politisko cenzūru. 1994. gadā Itālijas Kultūras un mākslas ministrija pārstāja atbalstīt un aizliedza Socìetas Raffaello Sanzio darbu izrādīšanu. Atbildot mākslinieki organizēja Starptautisko Teātra cenzūras konvenciju Čezenā. Par pretošanos viņiem tika piešķirta UBU balva. Pavisam neilgi pēc šiem notikumiem - jau 2000. gadā Kasteluči saņēma Eiropas Teātra savienības iedibināto Eiropas Jaunā teātra realitātes balvu un 2002. gadā tika uzaicināts par Aviņonas festivāla galveno mākslinieku. 2005. gada Venēcijas biennālē Kasteluči bija Biennāles Teātra sadaļas kurators.

Socìetas Raffaello Sanzio ir iestudējis autobiogrāfisko Santa Sofia-Teatro Khmer (1986), Tuvo Austrumu ciklu (La discesa di Inanna, 1989, Gilgamesh, 1990, Iside e Osiride, 1990), klasikas ciklu ar Šekspīra un Aishila darbiem. Pēc paša lugas Genesi, From the museum of sleep (1999) iestudējuma, Kasteluči pievērsās mūzikas teātrim un radīja divas izrādes ar Skota Gibonsa un Klaudio Monteverdi mūziku – Voyage au bout de la nuit (1999) un Il Combattimento (2000). No 2001. līdz 2004. gadam Socìetas Raffaello Sanzio strādāja pie 11 izrāžu cikla Tragedia Endogonidia.